Lactarius quietus (Fr.) Fr.
- latviski: ozolu pienaine
- angliski: Oak Milk-cap
- vāciski: Eichenmilchling
- zviedru:
- igauņu: tammeriisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-7 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ar iedobi, beigās lēzeni piltuvveida, violeti brūngana līdz sārti pelēcīga ar tumšākām joslām, sākumā ar ieritinātu, vēlāk viļņainu un bieži saplaisājušu malu. Mīkstums bāli ķieģeļsarkans, trausls, ar blakšu smaku un rūgtenu līdz nedaudz sīvu garšu. Piensula dzeltenīga, mazliet rūgtena.
Lapiņas gaiši dzeltenbrūnganas, vidēji ciešas, reizēm zarotas.
Kātiņš 3-10 cm garš, 0,4-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, sarkanbrūns.
Sporas kārpainas, strupi elipsoīdas, bāli iedzeltenas, masā dzeltenīgas, 7,5-9 x 6,5-7,5 μm.
Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Ozolu mežos, parkos
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VIII- XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, piemērota marinēšanai un sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in oak forests, parks, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в дубовых лесах, парках, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.