Lactarius pyrogalus (Bull.: Fr.) Fr.
syn. Lactarius hortensis Velen.
- latviski: dedzinošā pienaine
- angliski: Hazel Milk-cap
- vāciski: Scharfer Haselmilchling
- zviedru: Hasselriska
- igauņu: tuliriisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk lēzeni piltuvveida, gaiši līdz tumši pelēka, reizēm nedaudz sarkanbrūna, blāva, gluda, ar tumšākām joslām gar malu, sākumā ar ieliektu, vēlāk iztaisnotu, viļņainu malu, Mīkstums balts, griezumā dzeltē, trausls, ar vāju ābolu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk dedzinoši sīva, lielā daudzumā.
Lapiņas sākumā vaska dzeltenas, vēlāk oranždzeltenas, retas, gar kātiņu nolaidenas vai pieaugušas, ar sacietējušiem piensulas pilieniem ievainojumu vietās.
Kātiņš 4-6 cm garš, 1-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bāli brūngans, reizēm ekscentrisks.
Sporas dzeloņainas, izstiepti elipsoīdas, sārtā okera krāsā, masā dzeltenīgas, 6,5-7,5 x 5,5 μm.
Trofiskā grupa Lazdu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
