Lactarius picinus Fr.
- latviski: egļu pienaine
- angliski:
- vāciski: Pechschwarzer Milchling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-9 cm plata, sākumā plakani izliekta, ar lēzenu pauguru, vēlāk ieliekta, melngani brūna, malās gaišāka, gluda, samtaina, ar sākumā ieritinātu, vēlāk viļņainu malu. Mīkstums bālgans vai dzeltenīgs, griezumā ar sārtiem plankumiem, ciets, stingrs, ar augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, sīva.
Lapiņas netīri baltas līdz okeroranžas, ievainojumu vietās ar melngani brūniem plankumiem, diezgan ciešas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 0,7-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, nereti saliekts un saplacināts, cepurītes krāsā, augšdaļā un pie pamata gaišāks.
Sporas Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā netīrā okera krāsā, 8-10 x 7,2-8 μm.
Trofiskā grupa Egļu mikorizas sēne.
Biotopi Egļu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas Lactarius lignyotus -koksnes pienaine, kurai cepurītes centrā ir smails paugurs.
Īpašas norādes Ēdama.
Mycorrhiza forming species, in spruce forests, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в еловых лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.