Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 7-15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai nedaudz ieliekta, tumši olīvzaļa līdz tumši zaļganbrūna, vidū melngana, mitrā laikā lipīgi gļotaina, gaļīga, bieza, ar ilgi ieritinātu, vēlāk taisni izstiepušos malu, Mīkstums bāli dzeltenīgs, vēlāk brūngans, blīvs, trausls, ar vieglu sveķu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, dedzinoši sīva, lielā daudzumā.

Lapiņas bāli dzeltenīgas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, ievainojumu vietās ar melnganiem plankumiem, ciešas, plānas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.

Kātiņš 2-8 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, mitrā laikā lipīgi gļotains, sausā - spīdīgs.

Sporas smalki kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā krēmkrāsas ar sārtu nokrāsu, 6-8 x 5,5-6,5 μm.

Trofiskā grupa Egļu un bērzu mikorizas sēne.

Biotopi Skuju koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.

Līdzīgās sugas

Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana. Pastāv arī uzskats, ka cūcenes satur mutagēnu vielu un tāpēc tās uzturā lietot nedrīkst.

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, very common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.