Lactarius musteus Fr.
- latviski: sila pienaine
- angliski:
- vāciski: Heidemilchling
- zviedru:
- igauņu: kirju riisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-8 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk ieliekta, ar nelielu iedobi, lāsaini okerdzeltena līdz okerbrūnai, nedaudz ar sarkanīgu nokrāsu, mitra - lipīgi gļotaina, sausa - spīdīga, sudrabaini mirgojoša un smalki staraini dzīslota, ar ilgi ieritinātu, vēlāk ieliektu, ķemmveidā rievotu malu. Mīkstums balts, ievainojumu vietās okerrūsgans, trausls, ar vāju ābolu smaržu un maigu garšu. Piensula niecīgā daudzumā, maiga, ūdeņaini balta, izžūstot veido pelēkus plankumus.
Lapiņas bālganas, ar sarkanīgu nokrāsu, ievainojumu vietās zaļganpelēkas, ciešas, dažāda garuma, mazliet zarotas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 1-3,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bālgans, sākumā augšdaļā ar iesārtu joslu, reizēm ar sīkām, okerbālganām iedobēm ārpusē, smalki krokains, tīklveidā dzīslots.
Sporas kārpainas, iegarenas, bezkrāsainas, masā okerdzeltenīgas, 8-9 x 5-7 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Priežu mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, on sandy soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии редко, на песчанных почвах, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.