Lactarius lignyotus Fr.
- latviski: koksnes pienaine
- angliski:
- vāciski: Mohrenkopf
- zviedru: Sotriska
- igauņu: must riisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-7 cm plata, sākumā koniska, vēlāk plakani izliekta, ar smailu pauguru centrā, tumši brūna, šokolādes brūna vai brūngandzeltena, ar miltaini samtainu apsarmi, centrā krunkaina, blāva, sausa. Mīkstums balts, ievainojumu vietās gaiši sārts līdz lašu krāsai, trausls, ar neizteiktu smaržu un patīkamu garšu. Piensula ūdeņaini balta, saskarē ar gaisu kļūst sārta vai safrāndzeltena, nelielā daudzumā, maiga ar mazliet rūgtu piegaršu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk gaišā okera krāsā, ievainojumu vietās sārtas, diezgan ciešas, dažāda garuma, sākumā pieaugušas, vēlāk gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 4-9 cm garš, 1,5-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, samtains, augšdaļā dzīslains.
Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā gaišā okera krāsā, 9-10,5 x 9-10 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas Lactarius picinus - egļu pienaine, kuras cepurītei nav smaila paugura
Īpašas norādes Ēdama.
Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на кислых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
