Lactarius glyciosmus (Fr.: Fr.) Fr.
- latviski: smaržīgā pienaine
- angliski: Coconut-scented Milk-cap
- vāciski: Kokosflockenmilhling
- zviedru:
- igauņu: lõhnav riisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-7 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk sekli piltuvveida, bieži ar nelielu pauguru, pelēkbrūna līdz sarkanbrūna, mitrumā nedaudz gļotaina, sākumā ar ieritinātu, matainu, vēlāk kailu un viļņaini ieliektu malu, Mīkstums bālgans, trausls, drupans, ar lakricas smaržu un mazliet sīvu garšu. Piensula ūdeņaini balta, sākumā ar maigu, vēlāk sīvu garšu.
Lapiņas bālā okera krāsā, ļoti ciešas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 1,5 -7 cm garš, 0,2-0,8 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bālgani sārts, vecumā dzeltē, ļoti drupans, bieži ar seklām rievām.
Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, iedzeltenas, masā dzeltenīgas, 7-8,5 x 5,5-7,5 μm.
Trofiskā grupaBērzu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.
Līdzīgās sugas Lactarius mammosus - cigoriņu pienaine, kuras cepurīte ir tumšāka.
Īpašas norādes Ēdama, derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.