Lactarius blennius (Fr.: Fr.) Fr.
- latviski: dižskābaržu pienaine
- angliski: Slimy Milk-cap
- vāciski: Graugrüner Milchling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-7 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk iedobta, pelēkzaļa līdz olīvzaļa, lipīga, sākumā ar ieritinātu, vēlāk staraini krokainu malu. Mīkstums bālgans, trausls, ar patīkamu smaržu un maigu riekstu garšu, kura pamazām kļūst sīva. Piensula balta, sacietējot veido pelēkzaļus plankumus, sākumā maiga, vēlāk dedzinoši sīva.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk krēmkrāsas, iespiedumu vietās ar netīri pelēkzaļiem plankumiem, ciešas, plānas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, iespiedumu vietās pelēks līdz sarkanbrūns, lipīgs, sūkļains, vēlāk ar dobumu.
Sporas iegarenas, kārpainas, bālganas, masā dzeltenīgas, 7,5-8 x 6 μm.
Trofiskā grupa Dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi Parkos, dižskābaržu stādījumos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā reti, IX- X,
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in beech forests, parks, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в буковых лесах, парках, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.