Lactarius aspideus (Fr.:Fr.) Fr.
- latviski: vītolu pienaine
- angliski:
- vāciski: Schildmilchling
- zviedru:
- igauņu: pajuriisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-5 cm plata, sākumā izliekta, ar lēzenu pauguru, vēlāk plakana, vidū ieliekta, salmu dzeltena līdz okerdzeltena, malā gaišāka, mitra - gļotaina, ar nedaudz ieliektu, sākumā pūkainu malu. Mīkstums balts vai dzeltenīgs, griezumā kļūst violets, plāns, trausls, ar ērkšķogu smaržu un sākumā maigu, vēlāk rūgtu garšu. Piensula saskarē ar gaisu krāsojas violeta, sīva.
Lapiņas gaiši dzeltenas, no piensulas ar brūnvioletiem plankumiem, ciešas, plānas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 3-8 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bedrains, dzeltenīgs ar pelēcīgi violetu nokrāsu, gluds, lipīgs.
Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā bāli dzeltenīgas, 7,5-8,5 x 5-7 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, IX- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.