Lactarius acris (Bolton.: Fr.) Gray


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 6-12 cm plata, sākumā plakani izliekta, ar plašu, strupu pauguru, vēlāk sekli piltuvveida, neregulāra, tumši brūna līdz pelēkbrūna, ar olīvzaļu nokrāsu un okerdzeltenīgiem plankumiem, vēlāk gaišā okera krāsā līdz bāli dzeltenīgai, ar koncentriskām joslām, mitra - stipri gļotaina, sausa - samtaini apsarmota, ar mazliet pūkainu malu. Mīkstums balts, ievainojumu vietās strauji sārtojas, trausls, ar nepatīkamu, kodīgu smaku un sīvu garšu. Piensula balta, saskarē ar gaisu kļūst rožu sārta, vēlāk iesarkani oranža, sažūstot izbalē, lielā daudzumā, kodīgi sīva.

Lapiņas sākumā bāli dzeltenīgas, vēlāk oranždzeltenas, ievainojumu vietās iesārtas, ar sacietējušiem, bālganiem piensulas pilieniem, diezgan ciešas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš 3-6 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cilindrisks, parasti saliekts, sākumā balts, vēlāk okerkrāsā ar olīvzaļu nokrāsu, ievainojumu vietās gaiši sārts, gluds vai mazliet krokains, smalki apsarmots, vēlāk kails, trausls.

Sporas dzeloņainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā gaišā okera krāsā, 7,5-9 x 7,5-8,5 μm.

Trofiskā grupa Mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII- IX.

Līdzīgās sugas

Īpašas norādes Ēdama, derīga sālīšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.