Laccaria proxima (Boud.) Pat.
- latviski: lielā bērzlapene
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: stambioji lakabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-7 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, higrofāna, mitra -oranžbrūna, sausa - sārtā okera krāsā, jauna gluda un kaila, vecumā smalki zvīņaina, ar caurspīdīgi rievotu, viļņotu līdz krokotu malu. Mīkstums ar neizteiktu smaržu un garšu.
Lapiņas sākumā sārtas, vēlāk, sporām apbirušas, baltas, retas, pie kātiņa plati pieaugušas.
Kātiņš 6-12 cm garš, 0,5-1 cm resns, sārts, apakšdaļā brūngans un šķiedrains, kails, ar baltu micēlija pinumu pie pamata.
Sporas dzeloņainas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-10 x 6,5-7,5 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs, arī mikorizas sēne.
Biotopi Mitros skuju koku mežos, purvos, sfagnos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, derīgas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.
Humus saprotroph and mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, rare in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф и микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.