Inocybe posterula (Britzelm.) Sacc.
- latviski: bālā šķiedrgalvīte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu: kahkjas narmasnutt
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4 cm plata, plāna, sākumā koniska līdz zvanveida, ar pauguru, vēlāk plakana līdz izliekta, sākumā bālgana, vēlāk salmu dzeltena vai bāli sārti dzeltena līdz rūsgana, sausa, šķiedraini zvīņaina, saplaisājusi. Mīkstums balts, zem virsmiziņas un kātiņā sārts, stingrs, ar spermas smaržu un neizteiktu garšu.
Lapiņas sākumā salmu dzeltenas, vēlāk okerbrūnas, ar gaišākām, apsarmotām šķautnēm, ciešas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 5-7 cm garš, 0,4-0,8 cm resns, saliekts, dobs, bālgans, balti šķiedrains vai gluds, augšdaļā balti apsarmots, vidū gaiši okersārts līdz brūngans, apakšdaļā ar neizteiktu bumbuļveida paresninājumu.
Sporas gludas, mandeļveida vai nierveida, gaiši dzeltenas, masā dzeltenbrūnas, 8-10 x 5-6 μm.
Cistīdas uz lapiņu šķautnēm un plaknēm, vārpstveida vai cilindriskas, ar biezām sieniņām, ar kristāliem.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Skuju koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Litter saprotroph, in coniferous forests, very rare in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в хвойных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.