Inocybe erubescens Blytt.

syn. Inocybe patouillardii Bres.

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 3-9 cm plata, sākumā smaili koniska ar ieritinātu malu, vēlāk zvanveida, vecumā plakani izpletusies, sausa, šķiedraina, sākumā bālgana, vēlāk pelēcīgi dzeltena, sākumā vietām, vēlāk visa kļūst ķieģeļsarkana, īpaši iespiedumu vietās, vecumā sarkanbrūna.

Mīkstums balts, griezumā sārtojas, ar saldena alkohola smaržu un sākumā maigu, vēlāk pretīgu garšu.

Lapiņas sākumā pie kātiņa pieaugušas, vēlāk brīvas, ciešas, sākumā baltas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, pelēkbrūnas, beidzot olīvbrūnas, šķautnēs baltas, iespiedumu vietās sārtojas.

Kātiņš 6-7 cm garš, 0,5-1 cm resns, cilindrisks, nedaudz saliekts, šķiedrains, reizēm ar nelielu bumbuļveida paresninājumu pie pamata.

Sporas gludas, nierveida, okera krāsā, masā okerbrūnas, 10-12 x 6-7 μm.

Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.

Biotopi Lapu koku mežos, parkos, dārzos, kaļķainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, V- VIII.

Līdzīgās sugas Calocybe gambosa - maija auzene, kuras cepurīte nav smaila un nesārtojas.

Īpašas norādes Nāvējoši indīga. Satur 20 x vairāk muskarīna, nekā sarkanā mušmire.

Humus saprotroph, in deciduous forests, parks, gardens, gardens, on calcareous soils, very common in Latvia, poisonous.

Почвенный сапротроф, в лиственных лесах, в парках, в садах, на известняковых почвах, в Латвии очень часто, ядовитый.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.