Inocybe cookei Bres.
- latviski: Kuka šķiedrgalvīte
- angliski:
- vāciski: Strohgelber Rißpilz
- zviedru:
- igauņu: mugul-narmasnutt
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4 cm plata, koniska līdz plakani zvanveida, vēlāk izpletusies ar plakanu pauguru, bāli okerdzeltena līdz salmu dzeltena, vēlāk bālējoša, zīdaini šķiedraina, mala sākumā ieritināta, vēlāk nedaudz saplaisājusi. Mīkstums sākumā bālgans, vēlāk salmu dzeltens, sākumā ar augļu, vēlāk zemes smaržu un neizteiktu garšu.
Lapiņas gaiši pelēcīgas, vēlāk pelēkā okera krāsā, ar baltām, robainām šķautnēm, ciešas, nedaudz jomainas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 4-6 cm garš, 0,4-0,8 cm resns, stingrs, gaiši salmu dzeltens, zīdaini šķiedrains, augšdaļā smalki pārslains, ar bumbuļveida paresninājumu pie pamata.
Sporas gludas, elipsoīdas vai nierveida, dzeltenīgas, masā kanēļbrūnas, 8-11 x 4,5-5 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Skuju koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, bet ļoti līdzīga pārējām šķiedrgalvītēm.
Litter saprotroph, in coniferous forests, common in Latvia, edible.
Подстилочный сапротроф, в хвойных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.