Inocybe brunnea Quél.
- latviski: brūnā šķiedrgalvīte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu: pruun narmasnutt
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-3,5 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, ar lēzenu pauguru, šķiedraina, vēlāk stipri saplaisājusi, okerbrūna, kastaņbrūna līdz purpurbrūna, ar ieaugušām zvīņām. Mala sākumā ieritināta, vēlāk uzlocīta un viļņaina.
Mīkstums sākumā bālgans, vēlāk zilē, ar spermas smaržu un neizteiktu garšu.
Lapiņas sākumā bālganas, vēlāk pelnu pelēkas līdz ādas dzeltenas, arī okerbrūnas līdz tumši brūnas, ar balti apsarmotām šķautnēm, ciešas, jomainas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 2-4 cm garš, 0,3-0,6 cm resns, ciets, stingrs, uz leju paresnināts, maigi sārts, balti apsarmots, vēlāk cepurītes krāsā, bet nedaudz gaišāks, augšdaļā saglabā balto apsarmi, viscaur klāts ar plīvura atliekām, griezumā sārtojas.
Sporas gludas, elipsoīdas vai nierveida, gaiši dzeltenas, masā okerbrūnas, 9-20 x 5,5-7 μm.
Cistīdas uz lapiņu plaknēm nedaudz, bet ar biezām sienām un kristāliem, uz šķautnēm daudz, bez kristāliem.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Indīga.
Litter saprotroph, in deciduous forests, common in Latvia, poisonous.
Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, в Латвии часто, ядовитый.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.