Hypholoma elongatum (Pers.: Fr.) Ricken
syn. H. elongatipes Peck – Psilocybe uda (Pers.: Fr.) Gillet ss. Cooke
- latviski: garkāta sērsēne
- angliski:
- vāciski: Torfmoos-Schwefelkopf
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: ilgakotė kelmabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 0,7-2 cm plata, sākumā izpletusies, vēlāk plakana, gluda, kaila, mitra – spīdīga, caurspīdīgi rievota, centrā oranžbrūna, virzienā uz malām bālāka, zaļgandzeltena līdz pelēkdzeltena, malā bālgana, sākumā ar bālganām, šķiedrainām plīvura atliekām gar malu. Mīkstums gaiši dzeltens līdz oranždzeltens, plāns, ar vāju pelējuma smaržu un maigu, mazliet nepatīkamu garšu.
Lapiņas sākumā bālganas līdz pelēkā smilšu krāsā, vecumā violetbrūnas, platas, pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas, šķautnēs pārslainas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,1-0,2 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts un saliekts, elastīgs, dobs, gluds, kails, gareniski bālgani šķiedrains, augšdaļā gaiši dzeltens, apakšdaļā oranždzeltens, vietām joslains, pie pamata balti tūbains.
Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši pelēcīgi dzeltenas, masā violetbrūnas, 9-12 x 5-7 μm,
Trofiskā grupa Briotrofs.
Biotopi Mitros priežu mežos, purvos, sfagnos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Briotroph, in moist pine forests, bogs, in Sphagnum, common in Latvia, inedible.
Бриотроф, во влажных сосновых лесах, на болотах, среди Sphagnum, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
