Hygrophorus olivaceoalbus (Fr.: Fr.) Fr.
syn. Limacium olivaceoalbum Fr.
- latviski: olīvbaltā gliemezene
- angliski:
- vāciski: Natternstieliger Schneckling
- zviedru: Olivvaxskivling
- igauņu: oliiv-limanutt
- lietuviešu: margakotė guotė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-6 cm plata, sākumā pusapaļa līdz koniska, vēlāk izpletusies, ar pauguru, gļotaina, pelēkbrūna līdz olīvbrūna, ar tumši brūnu vai gandrīz melnu centru, vecumā izbālē. Mīkstums plāns, balts, ar neizteiktu smaržu un garšu.
Lapiņas plati pieaugušas līdz nedaudz nolaidenām, retas, baltas līdz krēmkrāsas.
Kātiņš 4-10 cm garš, 0,4-1 cm resns, cilindrisks vai nedaudz vārpstveida, sākumā ar gļotainu vispārējo un šķiedrainu daļējo plīvuru, augšdaļā sauss, balts, zem plīvura piestiprināšanās vietas gļotains, sākumā olīvbrūns, vēlāk ar olīvzaļām un pelēcīgām joslām uz balta pamata.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 10-16 x 7-9 μm.
Trofiskā grupa Egļu mikorizas sēne.
Biotopi Egļu mežos, mitrās, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā ļoti bieži, IX- XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Mycorrhiza forming species, in spruce forests, on acid soils, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в еловых лесах, на кислых почвах, очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
