Hygrocybe punicea (Fr.) P. Kumm
syn. Pseudohygrocybe punicea (Fr.) Kovalenko – Hygrophorus puniceus Fr.
- latviski: sarkanā stiklene
- angliski: Crimson Wax-cap
- vāciski: Größter Saftling
- zviedru: Scharlakansvaxskivling
- igauņu: hiid-vesinutt
- lietuviešu: ryškioji guotenė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-12 cm plata, koniska, zvanveida, ar jomainu un saplaisājušu malu, spīdīga, lipīga, cinobrsarkana līdz asinssarkana. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu un garšu.
Lapiņas retas, pie kātiņa pieaugušas, dzeltenas līdz oranžsarkanas.
Kātiņš 6-12 cm garš, 0,8-2 cm resns, cilindrisks, reizēm saliekts, gareniski šķiedrains, spīdīgs, bet ne lipīgs, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-11 x 5-6 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi mežmalās, pļavās, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, IX- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Humus saprotroph, at the edges of forests, in meadows, among grasses, rare in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф, на опушках, на лугах, в травянистых местах, редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.