Hygrocybe psittacina (Schaeff.: Fr.) Herink

syn. Gliophorus psittacinus (Schaeff.: Fr.) Herink – Hygrophorus psittacinus (Schaeff.) Fr.

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 1-3 cm plata, strupi koniska, zvanveida, vēlāk plakana, ar pauguru, kaila, ļoti gļotaina, higrofāna, mitra - caurspīdīgi rievota, sākumā tumši zaļa, koši zaļa, vēlāk izbālē līdz zaļgandzeltenai, olīvoranžai, lašu sārtai vai pat citrondzeltenai. Mīkstums plāns, trausls, vaskveidīgs, ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas sākumā gaiši zaļas, vēlāk oranžas, okerdzeltenas vai sārti dzeltenas, diezgan retas, gandrīz brīvas.

Kātiņš 3-7 cm garš, 0,2-0,5 cm resns, ļoti gļotains, dobs, sākumā tumši zaļš, vēlāk izmainās tāpat kā cepurīte, tikai augšdaļā ilgstoši saglabājas zaļgans.

Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-10 x 4-6 μm.

Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.

Biotopi Pļavās, ganībās, mežmalās.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Amerika, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.

Līdzīgās sugas

Īpašas norādes Neēdama.

Humus saprotroph, in meadows, pastures, at the edges of forests, very rare in Latvia, inedible.

Почвенный сапротроф, на лугах, пастбищах, на опушках, в Латвии очень редко, несъедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.