Hygrocybe miniata (Fr.) P. Kumm
syn. Pseudohygrocybe miniata (Fr.) Kovalenko
- latviski: mīnijsarkanā stiklene
- angliski: Vermilion Wax-cap
- vāciski: Mennigroter Saftling
- zviedru:
- igauņu: kinaver-vesinutt
- lietuviešu: smulkioji guotenė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana ar ieliektu vidu un nolaidenām malām, samtaina, sīkzvīņaina, mitra ar caurspīdīgu malu, sārta līdz cinobrsarkana, žūstot sākot ar zvīņām izbalē līdz oranžai vai dzeltenai. Mīkstums plāns, trausls, cepurītes krāsā, ar neizteiktu smaržu un garšu.
Lapiņas retas, plati pie kātiņa pieaugušas, sākumā cinobrsarkanas, vēlāk sākot no šķautnēm dzeltē.
Kātiņš 3-5 cm garš, 0,3-0,4 cm resns, izliekts, sauss, cepurītes krāsā.
Sporas gludas, ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-8 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi mežos, ganībās, pļavās, purvos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Austrālija, Latvijā bieži, VI- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Humus saprotroph, in forests, pastures, meadows, bogs, on acid soils, common in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф, в лесах, на лугах и пастбищах, на болотах, на кислых почвах, часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
