Hygrocybe ceracea (Fr.) P. Kumm.
syn. Pseudohygrocybe ceracea (Fr.) Kovalenko – Hygrophorus ceraceus (Wulfen.) Fr.
- latviski: vaska stiklene
- angliski:
- vāciski: Zerbrechlicher Saftling
- zviedru: Spröd vaxskivling
- igauņu:
- lietuviešu: trapioji guotenė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1,5-3 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, gluda, lipīga līdz nedaudz gļotaina, higrofāna, mitra - ar caurspīdīgu malu, sākumā dzeltenīgi oranža, oranždzeltena, vēlāk dzeltena. Mīkstums dzeltens, ar neizteiktu smaržu un garšu.
Lapiņas gaiši dzeltenas, diezgan platas, plati pie kātiņa pieaugušas līdz mazliet nolaidenas.
Kātiņš 2-4 cm garš, 0,2-0,4 cm resns, nedaudz saliekts, mitrs, spīdīgs, bieži gandrīz sauss, lietus laikā nedaudz lipīgs, cepurītes krāsā.
Sporas gludas, šauri elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-7 x 2,5-3,5 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Mežos, ganībās, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, rare in Latvia, in forests, pastures, among grasses, inedible.
Почвенный сапротроф, в лесах, на пастбищах, в травянистых местах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
