Hohenbuehelia petaloides (Bull.: Fr.) Schulzer
syn. Pleurotus petaloides (Bull.) Fr.
- latviski: vainaglapu gliemežnīcene
- angliski:
- vāciski: Spatelförmige Muscheling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: vėduoklinė kriaukliabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-10 cm plata, 3-6 cm augsta, mēles veida vai vēdekļveida, rūsgandzeltena, reizēm bālgana, klāta ar želatīnveidīgu slāni, ar ieritinātu, rantainu malu. Mīkstums bālgans, plāns, sīksts, ar neizteiktu smaržu un viegli rūgtenu garšu.
Lapiņas baltas līdz okera krāsā, ciešas, šauras, gar kātiņu tālu nolaidenas.
Kātiņš 1-2 cm garš, 0,5-1,2 cm resns, bālgans, sānisks, reizēm saplacināts, blīvs.
Sporas raupjas, elipsoīdas vai ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 5-8 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes un koksnes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, IX– XI.
Līdzīgās sugas Hohenbuehelia spp. – gliemežnīcenes atšķiras no citām sēnēm ar vēdekļveida cepurītēm un ekscentriskiem kātiņiem ar želatīnveidīgu slāni uz cepurītes virsmas un mikroskopiskām pazīmēm..
Īpašas norādes Ēdama.
Litter saprotroph, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.
Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
