Cortinarius alboviolaceus (Pers.: Fr.) Fr.
syn. Inoloma alboviolaceum (Pers.) Fr.
- latviski: baltvioletā tīmeklene
- angliski: Silvery Violet Web-cap
- vāciski: Weißvioletter Dickfuß
- zviedru:
- igauņu: valkjas vöödik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-9 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, ar lēzenu pauguru, sausa, zīdaina, balti vai pelēcīgi violeta, vēlāk bālgana vai bālā okera krāsā. Tīmeklis ļoti izteikts, sudrabpelēks. Mīkstums pelēcīgi violets, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā bāli pelēcīgi violetas vai zilganpelēkas, vēlāk okera vai rūsganā okera krāsā, diezgan plānas, vidēji retas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 5-10 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, pie pamata paresnināts, zīdains, bāli pelēcīgi violets, ar vienu vai vairākām bālganām joslām.
Sporas smalki kārpainas, elipsoīdas - mandeļveida, masā okerrūsganas, 7,5-9 x 5-6 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Mycorrhiza forming species, in mixed forests, common, edible.
Микоризообразователь, в смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
