Collybia hariolorum (Bull.: Fr.)Quél.
- latviski: sarainā vērdiņsēne
- angliski:
- vāciski: Striegeliger Rübling
- zviedru: Stinknagelskivling
- igauņu:
- lietuviešu: dvokiančioji žvynabudėlė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-5 cm plata, sākumā zvanveida, drīz izpletusies līdz plakana, reizēm ar strupu pauguru, vecumā ar uzliektu malu, gluda, blāva, krēmkrāsas līdz smilšu brūna, centrā tumšāk sarkanbrūna, mala asa, mitrumā svītrota.
Mīkstums sauss - bālgans, mitrs - brūngans, plāns, mīksts, ar puvušu kāpostu smaku un maigu garšu.
Lapiņas baltas līdz krēmkrāsas, ciešas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs gludas.
Kātiņš 3-5,5 cm garš, 0,3-0,5 cm resns, cilindrisks, smalki tūbains, augšdaļā bālgans, apakšdaļā vālesveida, sarkanbrūns, balti sarains, blīvs līdz dobs.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 5,7-8 x 3-3,6 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku un priežu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Litter saprotroph, in deciduous and pine forests, rare in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в лиственных и сосновых лесах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
