Chalciporus piperatus (Bull.: Fr.) Bat.
syn. Suillus piperatus (Bull.: Fr.) O. Kuntze – Boletus piperatus (Bull.: Fr.) O. Kuntze
- latviski: piparu rubīnbeka
- angliski: Peppery Bolete
- vāciski: Pfefferröhrling
- zviedru: Pepparsopp
- igauņu: pipar-punatatik, piparpuravik, pipartatik
- lietuviešu: kartusis pipirbaravykis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-5 cm plata, plakani izliekta, vēlāk polsterveida, dzeltenbrūna līdz kanēļbrūna, mitrā laikā gļotaina, sausa spīdīga. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā nezilē, ar neizteiktu smaržu un dedzinošu piparu garšu.
Stobriņi kātiņam pieguloši vai nedaudz nolaideni, sarkanbrūni, ar platām, stūrainām atverēm.
Kātiņš 2-6 cm garš, 1-2 cm resns, uz leju sašaurināts, cepurītes krāsā, pie pamata dzeltens, griezumā koši hroma dzeltens, pie pamata ar dzelteniem micēlija pinumiem.
Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā rūsas brūnas, 9-12 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.
Līdzīgās sugas Chalciporus rubinus - sarkanā rubīnbeka, kuras stobriņi ir tumši sarkani.
Īpašas norādes Neēdama, lietojama tikai kā garšviela piparu vietā.
Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, common in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.