Boletus satanas Lenz.
- latviski: velna beka
- angliski: Satan's Bolete
- vāciski: Satanspilz
- zviedru: Djävulssopp
- igauņu: saatana-kivipuravik, juuda-kivipuravik, kuradipätak
- lietuviešu: šėtoninis baravykas
- krievu: сатанинский гриб
Apraksts
Cepurīte 8-25 cm plata, polsterveidīgi izliekta, sausa, bieza, gaiši pelēka, veca olīvpelēka. Mīkstums bālgans, ciets, griezumā nedaudz zilē, ar nepatīkamu smaku un saldenu garšu.
Stobriņi zaļgandzelteni, iespiedumu vietās zilganzaļi, viegli no cepurītes atdalāmi, atveres asinssarkanas, vecai sēnei olīvzaļas.
Kātiņš 5-15 cm garš, 4-12 cm resns, vidū stipri paresnināts, augšdaļā dzeltenīgs, uz leju sarkans, apakšdaļā olīvpelēks, ar platu, karmīnsarkanu joslu vidū, griezumā sārtojas.
Sporas gludas, vārpstveida-elipsoīdas, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 12-15 x 5-6 μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti reti, VIII-IX.
Īpašas norādes Indīga.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on calcareous soils, very rare in Latvia, poisonous.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, очень редко, ядовитый.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
