Boletus pinophilus Pilat & Dermek
syn. B. pinicola (Vittad.)Vent
- latviski: priežu baravika
- angliski:
- vāciski: Kiefernsteinpilz
- zviedru: Rödbrun stensopp
- igauņu: männi-kivipuravik
- lietuviešu: pušynis baravykas
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 8-18 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, tumši sarkanbrūna līdz ķiršu brūna, gluda, sausa, mitrā laikā nedaudz slidena. Mīkstums balts līdz dzeltenīgs, blīvs, maigs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Stobriņi gaiši dzelteni līdz olīvbrūni, ar smalkām atverēm, no cepurītes viegli atdalāmi.
Kātiņš 5-15 cm garš, 2-6 cm resns, mucveida vai vālesveida, augšdaļā ar baltu tīklojumu.
Sporas gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 15-20 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Āfrika, Latvijā ļoti bieži, VI-X.
Līdzīgās sugas pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.
Īpašas norādes Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
