Boletus betulicola (Vassilkov) Pilat & Dermek
syn. B. edulis f. betulicola Vassilk.
- latviski: bērzu baravika
- angliski:
- vāciski: Birkensteinpilz
- zviedru:
- igauņu: kõivu-kivipuravik
- lietuviešu: beržynis baravykas
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 10-25 cm plata, pusapaļa, vēlāk izliekti polsterveida, gaiši brūna, reizēm gandrīz balta, gluda, nedaudz slidena. Mīkstums biezs, balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Stobriņi sākumā balti, vēlāk gaiši dzelteni līdz olīvbrūni, ar smalkām, baltām, apaļām atverēm, stobriņu slānis plānāks par cepurītes mīkstumu.
Kātiņš 3-12 cm garš, 2-6 cm resns, mucveida vai vālesveida, augšdaļā ar baltu tīklojumu.
Sporas gludas, vārpstveida, zaļgandzeltenas, masā olīvbrūnas, 12-17 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VI-X.
Līdzīgās sugas pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.
Īpašas norādes Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
