Armillaria ostoyae (Romagn.) Herink
syn.. A. obscura (Schaeff.) Henrik ss. Marxm. & Printz
- latviski: tumšā celmene
- angliski:
- vāciski: Schwarzschuppiger Halimasch
- zviedru: Mörk honungskivling
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3,5-10 cm plata, sākumā izliekta, izliekta, vēlāk plakana, ar tumši brūnām zvīņām, vēlāk gandrīz kaila, medus dzeltena līdz sarkanbrūna, vidū tumšāka, ar ieliektu malu.
Mīkstums balts, plāns, ar neizteiktu smaržu un sākumā maigu, ilgāk košļājot, nepatīkami sūru garšu.
Lapiņas sākumā bālganas, vēlāk dzeltenīgas vai brūnganas, ar sarkanbrūniem plankumiem, retas, plānas, gar kātiņu mazliet nolaidenas.
Kātiņš 5-20 cm garš, 1-2,5 cm resns, uz leju paresnināts, cepurītes krāsā, blīvs, sīksts, ar baltu gredzenu, kuram ir dzeltena maliņa. Kātiņi pie pamata saauguši kopā.
Sporas gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6,4-7,9 x 4,8-6,9 μm.
Trofiskā grupa Parazīts uz egles koksnes, arī koksnes saprotrofs uz celmiem un kritalām.
Biotopi Egļu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, IX- XII.
Līdzīgās sugas Visas Latvijā sastopamās celmeņu sugas ir ļoti līdzīgas, parasti tiek uzskatītas par parasto celmeni.
Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.
Xylotroph and parasite, in spruce forests, rare in Latvia, edible.
Ксилотроф и паразит, в еловых лесах, в Латвии редко, съедобен
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
