Amanita vaginata (Bull.: Fr.) Vittad.
syn. Amanitopsis vaginata (Bull.: Fr.) Roze
- latviski: pelēkā makstsēne
- angliski:
- vāciski: Grauer Streifling
- zviedru:
- igauņu: rõngata kärbseseen
- lietuviešu:
- krievu: серый мухомор
Apraksts
Cepurīte 5-12 cm plata, koniska, vēlāk plakana, pelēka, plāna, kaila, reizēm ar lielām, baltām plēksnēm - vispārējā plīvura atliekām, ar rievotu malu. Mīkstums balts līdz gaiši pelēks, maigs, trausls, ar neizteiktu smaržu un saldenu garšu.
Lapiņas baltas, diezgan ciešas, mīkstas, brīvas.
Kātiņš 8-18 cm garš, cm resns, gaiši pelēks, trausls, ar bumbuļveidīgu paresninājumu pie pamata, ietverts plašā, brīvā maisveida makstī. Gredzena nav.
Sporas gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-12 μm, nav amiloīdas.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.
Līdzīgās sugas Amanita fulva - dzeltenbrūnā makstsēne, kuras cepurīte ir brūna.
Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on acid soils, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в парках, очень редко, съедобен. Охраняемый вид.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.