Amanita porphyria (Alb. & Schwein.: Fr.) Mlady
- latviski: violetbrūnā mušmire
- angliski: Porphyry False Death Cap
- vāciski: Porphyrbrauner Wulstling
- zviedru:
- igauņu: pruun kärbseseen
- lietuviešu:
- krievu: порфировый мухомор
Apraksts
Cepurīte 3-10 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, brūnpelēka līdz violetbrūna, reizēm ar svinpelēkām ādainām plēksnēm - vispārējā plīvura atliekām. Mīkstums balts, ar kartupeļu pagraba smaku un nepatīkamu garšu.
Lapiņas baltas, mīkstas, ciešas, brīvas.
Kātiņš 6-9 cm garš, 0,6-0,8 cm resns, sākumā balts, vēlāk zem gredzena pelēki violets, pie pamata ar irdenā makstī ietvertu bumbuļveida paresninājumu. Gredzens gluds, plāns, sākumā balts, vēlāk no iekšpuses violeti pelēks, izzūdošs.
Sporas gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-9 x 6-7 μm, amiloīdas.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VIII- XI.
Līdzīgās sugas Amanita pantherina - panteru mušmire, Amanita excelsa - pelēkā mušmire, kuru augļķermeņi parasti ir lielāki un cepurītēm nav violetbrūnā toņa.
Īpašas norādes Vāji indīga.
Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on acid soils, very common in Latvia, poisonous.
Микоризообразователь, в хвойных лесах, на кислых почвах, очень часто, ядовитый.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.