Amanita friabilis ( P. Karst.) Bas
- latviski: alkšņu makstsēne
- angliski:
- vāciski: Erlen-Streifling
- zviedru: Alflugsvamp
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-6 cm plata, sākumā olveida, vēlāk pusapaļa līdz plakana, ar uzliektu malu, gluda, blāva, līdz1/4 caurspīdīgi rievota, centrā pelēkbrūna līdz olīvbrūna, malās gaišāka, klāta ar pelēkbrūnām vispārējā plīvura atliekām. Mīkstums bālgans, plāns, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas baltas, platas, mīkstas, brīvas, šķautnēs smalki pārslainas.
Kātiņš 5-10 cm garš, 0,5-1,2 cm resns, cilindrisks, uz leju paresnināts, bieži ar nelielu bumbuļveida paresninājumu pie pamata, sākumā blīvs, vēlāk dobs, trausls, bālgans, ar pelēkbrūnām, vilnainām pārslām, augšdaļā gluds, pie pamata ar maksts atliekām.
Sporas gludas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 8,2-11,6 x 6,5-9,5 μm.
Trofiskā grupa Alkšņu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros alkšņu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Mycorrhiza forming species, in moist alder groves, very rare in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, во влажных ольховых лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
