Amanita battarae (Boud) Bon

syn. A. umbrinolutea Secr.

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 7-10 cm plata, sākumā koniska, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar strupu pauguru un ieliektu centru, plāna, gluda, kaila, dzeltenbrūna, olīvbrūna vai pelēkbrūna, līdz 1/3 rievota, malā gaišāka. Mīkstums balts, trausls, centrā biezs, malās plāns, ar neizteiktu smaržu un maigu riekstu garšu.

Lapiņas baltas, diezgan ciešas, platas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš10-13 cm garš, 1-1,2 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, okerbrūns ar sarkanbrūniem līdz pelēkbrūniem lāsumiem, trausls, sākumā blīvs, vēlāk dobs, ar bumbuļveidīgu paresninājumu pie pamata, ietverts plašā, brīvā maisveida makstī. Gredzena nav.

Sporas gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 9,6-15,3 x 9,4-14 μm , nav amiloīdas.

Trofiskā grupa Mikorizas sēne.

Biotopi Skuju koku mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VI- X.

Līdzīgās sugas Amanita vaginata - pelēkā makstsēne, kuras cepurīte ir pelēka.

Īpašas norādes Ēdama.

Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.