Agaricus silvaticus Schaeff.
syn. A.haemorrhoidarius Schulz. ss. F. H. Möller - Psalliota silvatica (Schaeff.) Fr.
- latviski: meža atmatene
- angliski: Red-staining Mushroom
- vāciski: Wald-Egerling
- zviedru: Skogschampinjon
- igauņu: soomusšampinjon
- lietuviešu: miškinis pievagrybis
- krievu: лесной шампиньон
Apraksts
Cepurīte 4-10 cm plata, ar tumšbrūnām zvīņām uz okerdzeltena pamata, sākumā zvanveida, vēlāk gandrīz plakana, ar brūnganu pauguru centrā, mala nedaudz ieritināta, reizēm ar daļējā plīvura atliekām. Mīkstums balts līdz krēmkrāsas, griezumā sākumā sārtojas, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārti pelēcīgas, vecumā tumši brūnas, brīvas, šķautnes ar baltām pārslām.
Kātiņš 5-12 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, ar nelielu bumbuļveida paresninājumu pie pamata, vecumā dobs, balts, reizēm ar brūnganām zvīņām, ar šauru, gaišbrūnu, izzūdošu gredzenu.
Sporas Gludas, elipsoīdas, medus brūnas, masā tumši sarkanbrūnas, 4,5-6 x 3-4 μm, ar dīgšanas atveri.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Skuju koku, galvenokārt egļu mežos, parkos, pa vienai vai grupās.
Izplatība un sastopamība Kosmopolīts. Latvijā bieži, VII- XI.
Līdzīgās sugas Agaricus langei - sarkstošā atmatene, kuras mīkstums griezumā strauji sārtojas.
Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama sālīšanai, marinēšanai.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
