Senie nosaukumi:
Raibā čūska, melnā čūska, sarkanā čūska, purva odze, nāvcirksnis, nācirs, cirtēja.
Apraksts:
Garums ar asti sasniedz 75 - 80 cm, parasti 40 - 60 cm. Galva trīsstūraina, saplacināta, labi norobežota no kakla. Purns īss un strups. Acu redzokļi vertikāli. Mugurpuses krāsa stipri variē: var būt brūna, pelēka, zaļgana, dzeltenīga, un pat vara sarkana, bet jebkuras krāsas mugurai (izņemot melnu) vidū ir vairāk vai mazāk skaidra tumša zigzagveidīga svītra; tās abās pusēs parasti ir ieapaļu, tumšu plankumu virkne. Tumšā svītra līdz ar tumšo X - veida zīmējumu uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai. Reizēm gadās arī pilnīgi melnas odzes, kurām raksturīgais zīmējums uz muguras nav manāms, taču arī melno odzi var viegli atšķirt no zalkša, jo tai nav zalktim raksturīgo gaišo plankumu galvas sānos. Ir aprakstīti arī gadījumi (Siliņš un Lamsters, 1934), kad atrastas vara sarkanas odzes pilnīgi bez raksta.
Ekoloģija:
Parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši, meža stigas, u.tml. Aktīva dienā, taču medī parasti krēslā. Pēc ziemošanas parādās aprīlī; pārojas maijā. Oldzīvdzemdētāja. "Grūtniecība" ilgst ap 3 mēnešu. Augustā - septembrī dzemdē 5 - 15 līdz 22 cm garus mazuļus. Metiens pieaug līdz ar mātītes vecumu. Ziemo parasti grupās dziļās alās, bedrēs vai zem koku saknēm, sākot ar septembra beigām vai oktobra sākumu.
Pārtiek galvenokārt no peļveidīgiem grauzējiem un vardēm, pavasarī - putnu mazuļiem, retāk - ķirzakām. Odze medījumam iekož, sagaida tā nāvi, ko izraisa inde, un tikai tad sāk rīt. Mazuļi pārtiek no kukaiņiem, retāk no gliemjiem un sliekām.
Izplatība:
Vidus- un Ziemeļeiropa, Āzijas mērenā klimata josla līdz pat Tālajiem Austrumiem. Arī Latvijā diezgan bieži sastopama.
Piezīmes:
Odze ir Latvijas vienīgā indīgā čūska!
Odzes kodiens ir bīstams gan cilvēkiem, gan mājlopiem. Mežā ejot, vēlams vilkt kājās biezus, kājas labi sedzošus apavus un bikses no blīva, bieza auduma. Ja čūska iekodusi, vēlams neeksperimentēt ar tautas medicīnas līdzekļiem, bet nogādāt cietušo pie ārsta.
