ķīķis (lapseņu klijāns)

Pernis apivorus (L.)

Pernis apivorus (L.) attēls
  • ķīķis attēls
  • ķīķis attēls
  • ķīķis attēls
  • ķīķis attēls

latviski: ķīķis (lapseņu klijāns)

angliski: honey-buzzard

vāciski: Wespenbussard

zviedriski: bivråk

igauniski: herilaseviu

lietuviski: vapsvaėdis

krieviski: осоед

Apraksts:

Ķermeņa garums – 52–60 cm, spārnu izplētums – 135–150 cm. Ķīķis ir kraukļa lieluma putns. Tā apspalvojuma krāsa var būt ļoti dažāda – sastopami gan tumši, gan ļoti gaiši īpatņi. Pieaugušiem tēviņiem izteikti melni lidspalvu gali, kas veido melnu joslu gar spārnu aizmugurējo malu. Pie lidspalvu pamata – šaurākas melnas šķērssvītras. Līdzīgi šķērssvītrota aste – viena plata melna josla astes galā un divas šaurākas – pie pamata. Galva pelnu pelēka, acis – dzeltenas. Spārnu apakšpusē uz locītavām ovāli, melni laukumi. Ķīķu tēviņiem mugurpuse ir pelēkbrūna. Kājas dzeltenas. Mātīte atšķiras no tēviņa ar to, ka galva tai ir tumšbrūna un spārnu svītrojums vienmērīgāks, melnā josla gar spārnu aizmugurējo malu izplūdusi. Mātīšu mugurpuses krāsojums ir tumšbrūns un nevienmērīgāks nekā tēviņiem. Ķīķu jaunie putni atšķiras no pieaugušajiem gan pēc krāsas, gan ķermeņa proporcijām. Jaunajiem putniem nav izteiktas pieaugušajiem raksturīgās pazīmes un tie vairāk atgādina peļu klijānus. Jaunajiem putniem acis ir tumšas un vaskādiņa dzeltena (pieaugušajiem – pelēka). Planējot ķīķis spārnus tur horizontāli (atšķirībā no peļu klijāna) vai nedaudz noliektus. Galvu un kaklu lidojumā tur izstieptu. Aste gara – tās garums aptuveni vienāds ar spārna platumu

Balss:

Parastākais sauciens – skanīgs, stiepts, augstam svilpienam līdzīgs „plīīīīu”. Ligzdas tuvumā mēdz izdot ātru, klikšķošu saucienu.

Biotops:

Ligzdo galvenokārt dažādos mežos, kas mijas ar atklātām vietām – izcirtumiem, pļavām, laukiem –, kurās ir mīksta augsne, no kuras viegli izrakt barību.

Dzīves veids un uzvedība:

Barojas galvenokārt ar lapseņu, savvaļas bišu un kameņu kāpuriem un pieaugušajiem kukaiņiem, ko izrok no pazemes pūžņiem. Pārtiek arī no citiem kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, maziem zīdītājiem, putnu mazuļiem un olām, retumis uzturā lieto arī zirnekļus, tārpus, augļus un ogas. Medījumu nolūko no kāda paaugstinājuma, bet biežāk – lidojumā, izsekojot kukaiņus līdz to pūžņiem. Nereti meklē barību, staigājot pa zemi.
Ķīķi ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tie dodas septembra vidū–oktobrī. Ligzdošanas vietās atgriežas aprīļa vidū.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdu ķīķi būvē dažādu sugu kokos (vislabprātāk eglēs), parasti 10–20 metrus virs zemes. Ligzda ir ne sevišķi liela un parasti tiek izmantota tikai vienu gadu. Ligzdas vietu izvēlas un ligzdu būvēt sāk ķīķu tēviņi, taču vēlāk galvenā loma ligzdu būvē ir mātītēm. Dējumā ir 1–3 olas, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas, čaumala bez spīduma. Olu raibumojums ļoti daudzveidīgs, bet parasti balto čaumalu gandrīz pilnībā sedz sarkani vai sarkanbrūni plankumi. Olas tiek dētas ar 3–5 dienu intervālu. Olas perē abu dzimumu putni, bet lielākoties mātītes. Perēšanas laiks ir 30–35 dienas. Tā kā perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas, mazuļi nešķiļas vienlaikus. Mazuļi ir ligzdguļi. Aptuveni līdz 18 dienu vecumam mazuļiem barību pienes tēviņš. Sasniedzot 18 dienu vecumu mazuļi paši var baroties ar ligzdā atstāto barību, ko sāk pienest abu dzimumu putni. Mazuļi mēdz īslaicīgi pamest ligzdu jau no 35–40 dienu vecuma, bet aptuveni līdz 55 dienu vecumam tie vēl atgriežas ligzdā pēc barības.

Izplatība un skaits:

Ķīķis izplatīts visā Eiropā (izņemot pašus ziemeļus) un uz austrumiem līdz Obai Krievijā. Eiropā ligzdo 110–160 tūkstoši ķīķu pāru, un to skaits ir stabils. Latvijā ķīķi ir vienmērīgi izplatīti visā valsts teritorijā. Ligzdojošās populācijas lielums – 2000–3000 pāru.

Aizsardzības statuss:

Ķīķis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā

Summary:

Honey Buzzards occur in Latvia from the middle of April until October. The species is evenly distributed in all country, in various forests that alternate with open landscapes. The size of breeding population is 2000–3000 pairs.

Обобщение:

В Латвии осоед встречается с середины апреля до октября. Равномерно распрастанëн по территории Латвии. Осоед обитает в разных лесах, которые чередуются с открытой местностью. В Латвии гнездятся 2000 – 3000 пар осоедов

Apskati citas sugas: