Apraksts:
Ķermeņa garums 43–55 cm, spārnu izplētums – 115–140 cm. Niedru lija ir slaids putns ar gariem spārniem un garu asti. Planējot spārnus tur viegli paceltus uz augšu V veidā. Putnu apspalvojuma krāsa ir ļoti mainīga. Tipiskam tēviņam galva un krūtis ir pelēcīgas, ķermenis sarkanbrūns. Lidojumā no mugurpuses tēviņš ir trīskrāsains – ar melniem spārnu galiem, brūnu muguru un spārnu segspalvām un sudrabaini pelēku asti, sekundārajām lidspalvām un iekšējām primārajām lidspalvām. Pieaugusi mātīte ir vienmērīgi tumši brūna ar zeltaini baltu spārna priekšmalu, galvas virsu un rīkli. Jaunie putni līdzinās mātītēm, bet ir tumšāk brūni, tiem nav gaišo spārnu priekšmalu. Sastopamas arī ļoti tumšas niedru lijas. Knābis visu vecumu putniem tumšs, vaskādiņa un kājas dzeltenas. Jaunajiem putniem acis ir brūnas, putnam pieaugot tās kļūst dzeltenas (tēviņiem ātrāk, mātītēm vēlāk).
Balss:
Tēviņam riesta lidojumā „kuīīe”. Uztraukuma sauciens – ātrs „ke ke ke ke ke”.
Biotops:
Priekšroku dot sekliem, stāvošiem saldūdeņiem – ezeriem, dīķiem, karjeriem –, kas aizauguši ar niedrēm. Var ligzdot arī niedrājos bez atklāta ūdens (piemēram, slapjās pļavās un purvos). Medībām var izmantot arī atklātu lauku ainavu
Dzīves veids un uzvedība:
Barojas galvenokārt ar grauzējiem un putniem (visbiežāk perējošām mātītēm, mazuļiem vai olām). Atsevišķos gadījumos var ēst arī kukaiņus, vardes, čūskas un zivis. Ligzdošanas perioda sākumā tēviņš barību meklē viens un nodot to mātītei gaisā pie ligzdas.
Ziemeļeiropā un Austrumeiropā ligzdojošās niedru lijas ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Vidusjūras baseina valstīs un Āfrikā dodas septembrī. Ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī. R un DR Eiropas populāciju putni ziemo netālu no ligzdošanas vietām.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu būvē uz zemes vai seklā ūdenī blīvā augājā. Ligzda ir zāles, niedru un zaru krāvums. Ligzdu būvē tikai mātīte. Reizēm abi putni pienes materiālu ligzdai tad, kad tajā jau izšķīlušies mazuļi. Dējumā parasti 4–5, bet reizēm arī 3–8 olas, gadā viens perējums. Olu krāsa balta, reizēm uz tām var būt plankumi no ligzdas materiāla. Čaumala bez spīduma. Perē tikai mātīte, tēviņš tai pienes barību. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās (retāk – otrās vai trešās) olas izdēšanas. Perēšanas ilgums – 33–38 dienas (uz vienu olu). Šķilšanās asinhrona, bet pirmās divas vai trīs olas var šķilties vienlaikus. Mazuļi ligzdguļi. Pirmās 7–10 dienas mātīte tos silda, un barību pienes tikai tēviņš. Vēlāk medībās dodas abi pāra putni. Mazuļi pilnībā apspalvojas 35–40 dienu laikā. Mātīte ar tiem paliek kopā vēl 15–25 dienas, bet tēviņš parasti pamet jaunos putnus drīz pēc to apspalvošanās.
Izplatība un skaits:
Niedru lijas ligzdošanas areāls stiepjas no DR Eiropas līdz pat Sahalīnai, atsevišķas pasugas ligzdo arī Austrālijā. Eiropā ligzdo 93–140 tūkstoši niedru liju pāru, pēdējās desmitgadēs ligzdojošo niedru liju skaits ir palielinājies. Niedru lija sastopama visā Latvijas teritorijā. Ligzdojošās populācijas lielums – 1000–1500 pāru.
Aizsardzības statuss:
Niedru lija iekļauta Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā.
Summary:
Marsh Harriers occur in Latvia from April until September. The species breeds mainly in reedbeds of various shallow water bodies, also in meadows and bogs overgrown with reeds. The size of breeding population is 1000–1500 pairs.
Обобщение:
Болотный лунь в Латвии встречается с апреля до сентября. Гнездится в основном в тростнике разных водоёмов, а также заросших тростником лугах и болотах. Гнездящуюся популяцию составляют 1000–1500 пар.
