zivju gārnis (dzēse)

Ardea cinerea L.

Ardea cinerea L. attēls
  • zivju gārnis attēls
  • zivju gārnis attēls
  • zivju gārnis attēls
  • zivju gārnis attēls

latviski: zivju gārnis (dzēse)

angliski: grey heron

vāciski: Graureiher

zviedriski: häger

igauniski: hallhaigur

lietuviski: pilkasis garnys

krieviski: серая цапля

Apraksts:

Gārņu dzimtas suga. Liels, slaids putns. Ķermeņa garums ap 1 m. Spārna garums 42-48 cm, knābja garums ap 12 cm, svars parasti 1,5-2 kg ietvaros. Knābis ass, spēcīgs. Kakls izliekts; stāvot un lidojot tas tiek ievilkts starp pleciem. Aste īsa. Apspalvojuma pamattonis zilganpelēks, uz kakla balts vai netīri balts. Spārnu galos un malās dominē melns tonis. Galvas virspusē un uz krūtīm spalvas pagarinātas, atstāvošas. Tēviņu un mātīšu apspalvojuma krāsojums līdzīgs, jaunajiem zivju gārņiem tas ir salīdzinoši gaišākos toņos.

Biotops:

Uzturas un dzīvo dažādu ūdeņu piekrastē, galvenokārt aizaugušos ūdeņos, bet medījot var būt novērojams arī atklātās, lielās ūdenstilpēs.

Dzīves veids un uzvedība:

Bieži dienas laikā novērojams putns gan medījot, gan lidojumā. Lido viegli, ceļoties spārnos kājas izslietas. Balss īsa, skarba. Visbiežāk novērojams dažādos aizaugušos seklūdeņos: dīķos, ezeros, vecupēs. Barību – dažādus lielus bezmugurkaulniekus, zivis (pamatbarība), abiniekus, arī grauzējus un, retumis, pat ūdensputnu mazuļus iegūst lēni bradājot seklūdenī vai nekustīgi stāvot ūdenī un nogaidot garām peldošu medījumu. Ir novērots, ka dziļā ūdenī nepieciešamības gadījumā spēj peldēt.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdo uz niedru krāvumiem, sezonāli pārplūstošos krūmājos, kokos (parasti galotnē) ūdeņu tiešā tuvumā, visbiežāk krūmaini-mežainās vietās, parasti kolonijās vairāki pāri kopā; pēc novērojumiem Latvijā pat var būt 50+ pāri vienā kopējā kolonijā. Ligzda liela, iekšpuse diezgan rūpīgi izklāta ar sausu zāli un lapām. Dējumā 3-6 gaišzilas olas. Perē ap 25 dienas, mazuļi lidotspēju iegūst nepilnu divu mēnešu vecumā.

Izplatība un skaits:

Dzīvo visā Eirāzijā, kur tuvumā ir pieejami ūdeņi, kā arī Āfrikas dienvidos.
XXI gs sākumā Latvijā ligzdojošo pāru skaitu vērtēja kā maksimāli 1500 pāri. Skaits un izplatība Latvijā stabili, zivju gārni sastop visā teritorijā, biežāk apvidos ar sugas bioloģijai atbilstošu ainavu. Gājputns; ceļo grupās tumsas laikā. Latvijā ligzdojošie indivīdi ziemo Āfrikā un citviet tuvējos Eirāzijas bezsala apgabalos. Siltās ziemās atsevišķi indivīdi pie neaizsalstošiem ūdeņiem var palikt ziemot uz vietas, galvenokārt Kurzemē.

Apskati citas sugas: