Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Augs parasti klāts ar matiņiem. No sakneņa attīstas vairāki stublāji. Stublājs gulošs vai pacils. Augam ir gan rozetes, gan stublāja lapas. Lapas no ieapaļām līdz plati olveidīgām (ga, pl 0.7-2 cm), apmatotas. Plātnes gals strups, mala zobaina, pamats sekli sirdsveidīgs. Lapas kāts plātnes garumā vai garāks. Pielapes smailas, zobainas vai bārkstainas. Pieziedlapas uz ziedkāta sīkas, augstāk nekā vidus. Ziedi lapu žāklēs (ga 1-1.5 cm), bez smaržas, bāli violeti vai zili violeti. Piesis bāli violets. Kauslapas smailas. Auglis - olveida pogaļa. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās vietās priežu mežos, izcirtumos, kāpās, pauguru nogāzēs un sausās pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea, O. Festucetalia valesiacae.
Īpašas norādes:
Augam ir gan rozetes, gan stublāja lapas. Nodalot citas vijolīšu sugas, kam ziedu laikā stublāja nav (tikai lapu rozete) un kam ir tikai stublāja lapas, diezgan viegli atšķirama suga. Atšķirībā no Rivina (V. riviniana) un meža (V. reichenbachiana) vijolītes, kam abām ir gan rozetes, gan stublāja lapas, smiltāja vijolīte ir acīm redzami sīkāka, aug atklātos, sausos (nevis mēreni mitros, ēnainos) biotopos.
Common. Solitarily specimens and groups in dry, sandy habitats: pine forests, clear-cuttings and dunes, on hillslopes and in dry meadows.
Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих, песчаных местообитаниях: в сосновых лесах и на вырубках, в дюнах, по склонам холмов и на сухих лугах.
