Vicia pisiformis L.
- latviski: zirņveida vīķis
- angliski:
- vāciski: Erbsen-Wicke
- zviedru: ärtvicker
- igauņu:
- lietuviešu: žirnialapis vikis
- krievu: горошек гороховидный
Apraksts: Daudzgadīgs, liels vai ļoti liels (ga 0.8-2 m) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ļogans, zaro maz, kails, rievains un kāpelējošs. Lapas lielas, saliktas no 3-5 pāriem olveidīgu lapiņu (ga 2-4.5 cm, pl 1-3.5 cm). Lapiņas uz ass daudzmaz pretējas. Apakšējais lapiņu pāris manāmi lielāks, tuvu lapas pamatam un daļēji nosedz nelielās, pusšķēpveidīgās pielapes. Lapas gals ar žuburainu vītni. Ziedneši gari, pastīvi, dažreiz izliekti, aptuveni lapas garumā vai mazliet īsāki, ziedneša galā vidēji blīvs ķekars ar 8-20 nokareniem ziediem. Vainags (ga 1-1.5 cm) gaišdzeltens. Kauss stobrveidīgs, kausa zobiņi ļoti īsi. Auglis - diezgan šaura, sāniski saplacināta, kātaina pāksts (ga 2-3.5 cm, pl 0.7-0.9 cm), kas gatava brūna. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība: Eiropas centrālajā, dienvidaustrumu un austrumu daļā sastopama suga. Ziemeļeiropā tikai dažas savrupas punktveida atradnes.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs, XXI gs. sākumā atrasts Rīgā.
Biotopi: Pamatareālā aug gaišos lapkoku mežos un krūmājos. Latvijā atsevišķi eksemplāri atrasti pie dzelzceļa.
Īpašas norādes: Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Very rare. Casual. Solitarily specimens at the railway.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры у железной дороги.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.