Vicia lutea L.


Vicia lutea L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 10-80 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar gariem, baltiem matiņiem, retāk maz apmatots. Stublājs jau no pamata ļoti zarains, pacils vai kāpelējošs. Lapas saliktas no 5-10 pāriem iegarenu vai šauri lancetisku (ga 1-2 cm, pl 0.2-0.5 cm), sarmatainu lapiņu, apakšējo lapu lapiņas eliptiskas. Lapiņas gals noapaļots vai nošķelts, retāk smails. Lapas galā žuburaina vītne. Pielapes nelielas, šķēpveidīgas, apakšējās ar sānu daivu. Ziedi (ga 2-2.5 cm) pa 1 (retāk 2 vai 3) gandrīz sēdoši lapu žāklēs. Kauss šauri zvanveidīgs, skraji apmatots, kausa zobiņi nevienādi: apakšējie mazliet garāki. Vainags blāvi netīri dzeltens. Karogs dažreiz ar blāvi violetu dzīslojumu un jomainu galu, ārpusē apmatots, garāks nekā buras un divreiz garāks nekā laiviņa. Pāksts iegareni lancetiska (ga 2-4 cm), apmatota, ar 4-8 sēklām, gatava brūna. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība: Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā, izolēti arī Lielbritānijas dienviddaļā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti. Ievazāts augs.

Biotopi: Pamatareālā aug tīrumos, sausās nogāzēs un ceļmalās. Latvijā atsevišķi eksemplāri atrasti uz dzelzceļiem.

Īpašas norādes: Līdzīgs citam tikpat retam, ievazātam vīķim - lielziedu vīķim (V. grandiflora). Atšķirams pēc mazliet sīkākām lapiņām, blīvāka apmatojuma, apmatotas un iegareni lancetiskas (nevis gandrīz kailas, lineāras un smailas) pāksts, arī ziedi parasti ir mazliet mazāki un salīdzinoši blāvāki, karogs apmatots (nevis kails).

Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways.

Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.

Līdzīgās sugas

  • Vicia pannonica Crantz (ungāru vīķis)

    Uz dzelzceļa Rīgā XX gs. sākumā atrastais ungāru vīķis (Vicia pannonica Crantz) ir no Viduseiropas un Vidusjūras piekrastes austrumu daļas. Maz līdzīgs citiem Latvijā konstatētajiem vīķiem. Viengadīgs, mīksti apmatots, vidēja lieluma lakstaugs (ga 20-60 cm) ar stāvu vai pacilu, maz zarotu stublāju. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 6-9 pāriem iegarenu līdz gandrīz lineāru lapiņu (ga 1-1.8 cm, pl 0.2-0.5 cm). Lapiņu mala gluda, gals strups, parasti ar smailīti. Apmatojums uz lapām acīm redzams, garš (ap 0.2 cm). Lapas gals ar vītni (parasti tā ir žuburaina, reti vienkārša). Ziedi (ga ap 2 cm) ļoti īsos ziedkātos, pušķos pa 2-4 augšējo lapu žāklēs. Kauss stobrveidīgi zvanveida, dažreiz iesārts, zobiņi nevienādi, īlenveida. Vainags blāvi dzeltenīgs (V.p. ssp. pannonica) vai purpurviolets (V.p. var. purpurascens (DC.) Ser., V.p. var. striata Griseb.). Arī biežāk sastopamajai dzeltenziedainajai varietātei (daži autori varietātes nodala pasugas rangā) vismaz uz karoga ir iesārts dzīslojums. Karogs aptuveni tikpat garš, cik buras, gals jomains, karoga plātnes ārpuse manāmi pieguloši apmatota. Auglis - abos galos sašaurināta, blīvi apmatota, nokarena, iegarena pāksts (ga 2-3.5 cm, pl ap 0.8 cm), gatava brūna. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējams sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem. Pēc mīkstā, zīdainā, garā apmatojuma (tajā skaitā uz lapām un karoga plātnītes ārpuses) un ziediem lapu žāklēs pušķos pa 2-4 no citiem vīķiem Latvijā nekļūdīgi atšķirama suga.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.