Veronica opaca Fr.
- latviski: blāvā veronika
- angliski:
- vāciski: Glanzloser Ehrenpreis
- zviedru: luddveronika
- igauņu: tumeroheline mailane
- lietuviešu: tamsioji veronika
- krievu: вероника тусклая
Apraksts: Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pretējas, nespodri zaļas, olveidīgas (ga 1-2 cm, pl 0.8-1.5 cm). Lapas apmatotas, kāts īss, mala attāli un strupi zobaina (dažreiz zobiņu pavisam maz, tie sekli, tikko manāmi). Plātnes gals strups, retāk smails, pamats ieapaļš. Ziedi pa vienam garos ziedkātos (ga 0.5-1 cm) augšējo lapu žāklēs. Augļu laikā ziedkāts pagarinās un nolīkst. Kauss apmatots, četrdaļīgs, daļas vienādas. Vainags zils (ga 0.4-0.5 cm), mazliet garāks nekā kauss. Auglis - otrādi sirdsveidīga, apmatota pogaļa ar 10-12 sēklām. Pogaļas joma sekla, irbuļa palieka īsa, apmēram jomas augstumā. Zied no maija līdz septembrim.
Izplatība: Eiropā sastopama suga.
Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā valsts rietumu daļā. Virzienā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Latvijas suga sastopama ļoti reti un sporādiski.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzos, tīrumos, nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes: Skatīt līdzīgo sugu teksta daļā izskatīgo veroniku (V. polita), kam blāvā veronika ir vislīdzīgākā un atšķirama tikai pēc sīkām morfoloģiskām pazīmēm. Diezgan grūti atšķirama arī no citām veronikām nezālienēs un tīrumos. Uzskatāmākās atšķirības pazīmes ir: apmatots (nevis kails) stublājs, olveidīgas lapas ar sekliem un strupiem zobiņiem (nevis zobojums regulārs, labi izšķirams vai mala gluda), lapas blāvas (nevis biezas, tumšzaļas), vainags zils (nevis balts ar zilām svītrām vai tumši zils), uz stublāja visas lapas vienādas (nevis galotnē seglapas atšķirīgas), lapas plātne nekad nav staraini vai plūksnaini šķelta, ziedkāts garš, augļu laikā nolīkst (nevis īss vai stāvs), pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku.
Rather rare. Mostly western part. Solitarily specimens and small groups in gardens, wasty places, fields and on roadsides.
Довольно редко. Преимущественно в западной части. Единичные экземпляры и небольшие группы на полях, в огородах, сорных местах и по обочинам дорог.
Līdzīgās sugas
-
Veronica polita Fr. (izskatīgā veronika)
Blāvajai veronikai ļoti līdzīga ir izskatīgā veronika (Veronica polita Fr.). Tā ļoti reti sastopama dārzos, atmatās un mālainos tīrumos galvenokārt valsts dienvidu daļā. Pazīmju vairākums abām sugām ir līdzīgs. Izskatīgajai veronikai zieda augšējās vainaglapas ir manāmi tumšākas nekā šaurā apakšējā vainaglapa (nevis visu vainaglapu krāsas tonis apmēram līdzīgs). Kauslapas pie augļa olveidīgas, smailas (nevis iegarenas). Pogaļas irbuļa palieka manāmi pārsniedz jomu (nevis jomas garumā). Sēklu pogaļā daudz: vismaz 18 (nevis: lielākais 10-12).
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.