Swida alba (L.) Opiz
syn. Cornus alba L.; Thelycrania alba (L.) Pojark.
- latviski: baltais grimonis
- angliski: red-osier Dogwood
- vāciski: Weißer Hartriegel
- zviedru: videkornell
- igauņu: siberi kontpuu
- lietuviešu: baltoji sedula
- krievu: свидина белая
Apraksts: Vidēja lieluma (ga 1.5-3 m) kizilu dzimtas krūms. Zari nokareni, sarkanbrūni, ar gaišākām lenticelēm, galos var sakņoties. Lapas uz zariem pretējas, veselas, iegareni eliptiskas (ga 5-10 cm, pl 2-4 cm). Lapas plātnes mala gluda, gals gari nosmailots, pamats ieapaļš, ir 5-7 pāri lokveidīgu sāndzīslu. Plātnes apakšpuse gaišāka, lapas kāts īss. Ziedu daudz, tie vairogveida ziedkopā. Kauslapas saaugušas, balto vainaglapu garums ap 0.5 cm. Auglis - balts kaulenis (ga 0.5-0.7 cm). Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība: Austrumeiropā un Āzijā (S. alba ssp. alba) un Ziemeļamerikā (S. alba ssp. stolonifera (Michx.) Tzvelev = S. stolonifera (Michx.) Rydb.) sastopama suga. Daži autori šīs pasugas nodala atsevišķās sugās.
Latvijā plaši kultivēts košumkrūms, kas no apstādījumiem retumis pārgājis savvaļā. Vairojas ar sakņu atvasēm.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas mežos, upju ielejās, vecu parku un stādījumu apkaimē.
Īpašas norādes: Līdzīgs asinssarkanajam grimonim (S. sanguinea). Atšķirams pēc sarkanbrūniem (nevis sarkaniem bezlapu laikā vai zaļganbrūniem lapu laikā) zariem, nokareniem (ne stāviem) zariem, 5-7 (nevis 3-4) pāriem lapas sāndzīslu un balta (ne zilganmelna) kauleņa.
Rather rare. Naturalized ornamental shrub. Solitarily specimens and groups at old parks, in river valleys and forests.
Довольно редко. Натурализовавшийся, декоративный кустарник. Единичные экземпляры и группы по близости старых парков, в речных долинах и лесах.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
