baltais grimonis

Swida alba (L.) Opiz (syn. Cornus alba L.; Thelycrania alba (L.) Pojark.)

Swida alba (L.) Opiz attēls
  • baltais grimonis attēls
  • baltais grimonis attēls

latviski: baltais grimonis

angliski: red-osier Dogwood

vāciski: Weißer Hartriegel

zviedriski: videkornell

igauniski: siberi kontpuu

lietuviski: baltoji sedula

krieviski: свидина белая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Swida alba (L.) Opiz karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Vidēja lieluma (ga 1.5-3 m) kizilu dzimtas krūms. Zari nokareni, sarkanbrūni, ar gaišākām lenticelēm, galos var sakņoties. Lapas uz zariem pretējas, veselas, iegareni eliptiskas (ga 5-10 cm, pl 2-4 cm). Lapas plātnes mala gluda, gals gari nosmailots, pamats ieapaļš, ir 5-7 pāri lokveidīgu sāndzīslu. Plātnes apakšpuse gaišāka, lapas kāts īss. Ziedu daudz, tie vairogveida ziedkopā. Kauslapas saaugušas, balto vainaglapu garums ap 0.5 cm. Auglis - balts kaulenis (ga 0.5-0.7 cm). Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Austrumeiropā un Āzijā (S. alba ssp. alba) un Ziemeļamerikā (S. alba ssp. stolonifera (Michx.) Tzvelev = S. stolonifera (Michx.) Rydb.) sastopama suga. Daži autori šīs pasugas nodala atsevišķās sugās.

Latvijā plaši kultivēts košumkrūms, kas no apstādījumiem retumis pārgājis savvaļā. Vairojas ar sakņu atvasēm.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas mežos, upju ielejās, vecu parku un stādījumu apkaimē.

Īpašas norādes:

Līdzīgs asinssarkanajam grimonim (S. sanguinea). Atšķirams pēc sarkanbrūniem (nevis sarkaniem bezlapu laikā vai zaļganbrūniem lapu laikā) zariem, nokareniem (ne stāviem) zariem, 5-7 (nevis 3-4) pāriem lapas sāndzīslu un balta (ne zilganmelna) kauleņa.

Rather rare. Naturalized ornamental shrub. Solitarily specimens and groups at old parks, in river valleys and forests.

Довольно редко. Натурализовавшийся, декоративный кустарник. Единичные экземпляры и группы по близости старых парков, в речных долинах и лесах.

Apskati citas sugas: