Suaeda maritima (L.) Dumort.
- latviski: jūrmalas sveda
- angliski: annual Sea-blite
- vāciski: Strand-Sode
- zviedru: saltört
- igauņu: rand-soodahein
- lietuviešu:
- krievu: сведа приморская
Apraksts: Viengadīgs, neliels (ga 5-30 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, zarains, kails, parasti ar iesarkanu nokrāsu. Lapas uz stublāja un zariem pamīšus, sēdošas, sulīgas un velteniskas (ga 1-4 cm), lapas gals smails. Ziedi divdzimumu, pa vienam vai kamolveidīgās grupās lapu žāklēs. Apziedņa lapas 5, apakšdaļā saaugušas. Putekšņlapas 5. Auglis - tumšbrūna, rievaini izciļņaina sēkla. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība: Mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā ietvaros nodala 3 pasugas.
Latvijā ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs.
Biotopi: Eiropas ziemeļdaļā jūrmalas sveda sastopama jūru un okeānu piekrastes smiltājos, periodiski applūstošās lagūnveida ieplakās un piejūras pļavās. Veido lielas grupas vai audzes.
Latvijā atsevišķi eksemplāri konstatēti uz uzbērta dambja Rīgā un uz dzelzceļa.
Īpašas norādes: Latvijā konstatētās svedas savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. līdzīgo sugas aprakstus).
Very rare. Adventive. Solitarily specimens in a wasty place and on railway. Also in wasty places and on dust-heaps the following very rare, casual sea-blites have been found: S. salsa and S. corniculata.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры в сорном месте и на железной дороге. Также в сорных местах и на свалках найдены следующие редчайшие заносные сведы: S. salsa и S. corniculata.
Līdzīgās sugas
-
Salsola salsa (L.) Pall. (Krievijas sveda)
Latvijā bez jūrmalas svedas nezālienēs un izgāztuvēs konstatētas vēl šādas ļoti retas, ievazātas svedas no Eiropas DA daļas un Vidusāzijas sāļaino augšņu (solončaku) teritorijām: Krievijas sveda (S. salsa (L.) Pall.), kam raksturīgs daudz garāks stublājs (līdz 1 m), renesveidīgas lapas un sēklas bez izteikta rievaini izciļņaina skulpturējuma un radziņu sveda (S. corniculata (C.A.Mey.) Bunge) - ar izliektām lapām un augļu laikā ragainu apziedni.
-
Salsola corniculata (C.A.Mey.) Bunge (radziņu sveda)
Latvijā bez jūrmalas svedas nezālienēs un izgāztuvēs konstatētas vēl šādas ļoti retas, ievazātas svedas no Eiropas DA daļas un Vidusāzijas sāļaino augšņu (solončaku) teritorijām: Krievijas sveda (S. salsa (L.) Pall.), kam raksturīgs daudz garāks stublājs (līdz 1 m), renesveidīgas lapas un sēklas bez izteikta rievaini izciļņaina skulpturējuma un radziņu sveda (S. corniculata (C.A.Mey.) Bunge) - ar izliektām lapām un augļu laikā ragainu apziedni.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.