Stellaria crassifolia Ehrh.
- latviski: biezlapu virza
- angliski: fleshy Stitchwort
- vāciski: Dickblättrige Sternmiere
- zviedru: sumparv
- igauņu: turd-tähthein
- lietuviešu: storalapė žliūgė
- krievu: звездчатка толстолистная
Apraksts: Daudzgadīgs, sīks (ga 5-20 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, gluds un kails, četršķautņains, bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pretējas, stingras, diezgan sulīgas, iegareni lancetiskas (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), gals smails, mala gluda. Ziedu kausa dzīslojums neskaidrs, vainaglapas mazliet garākas nekā kauss, baltas, dziļi šķeltas (ga 0.4-0.7 cm). Ziedkāti gari (ga 1-2.5 cm). Seglapas zālainas. Pogaļa eliptiska, garāka nekā kauss, gatava daļēji atveras pa 6 vārsnēm (nevis līdz pašam pamatam). Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā reti visā valstī.
Biotopi: Nelielas grupas pārpurvotos ūdenstilpju krastos un avoksnājos.
Īpašas norādes: No citām virzām atšķirama pēc sulīgajām lapām; nevienai no citām sugām lapas nav tik īsas un sulīgas.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Small groups along swampy coasts of water-bodies and in places rich in springs.
Редко. Небольшие группы по заболоченным берегам водоемов и в местах выклинивания родников.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
