zemā žodzene

Sisymbrium supinum L. (syn. Braya supina (L.) W.D.J.Koch)

Sisymbrium supinum L. attēls
  • zemā žodzene attēls
  • zemā žodzene attēls

latviski: zemā žodzene

angliski:

vāciski: Niedrige Rauke

zviedriski: kalkkrassing

igauniski: madal unilook

lietuviski:

krieviski: гулявник простертый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sisymbrium supinum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels (ga 10-30 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai gulošs, apmatots, izpleties un bagātīgi zaro pie pamata. Visas lapas (ga 3-10 cm, pl 0.5-2.5 cm) dalītas aptuveni vienāda izmēra šaurās plūksnās (dažreiz lapas apakšējās plūksnas mazliet sīkākas). Ziedi balti, zaru galos. Vainags (ga 0.2-0.4 cm) mazliet garāks nekā kauss (ga 0.15-0.3 cm). Auglis - apmatots un lokveidīgi saliekts pākstenis (ga 1.5-3 cm). Pie katra zieda (augļa) ir plūksnaina seglapa. Zied augustā un septembrī.

Izplatība:

Ļoti šaura un pārtraukta (disjunkta) areāla suga Baltijas jūras reģionā, kā arī Eiropas rietumu un dienvidu daļā.

Latvijā ilgāku laiku tika uzskatīta par izzudušu. Pēdējais vākums Kaņiera apkaimē 1957. gadā. Ir arī ievākums 1988.g. (sākotnēji noteikta kā cita suga) no Engures ezera apkaimes pie Bērzciema.

Biotopi:

Latvijā pastāvīga atradne bija Kaņiera ezera krastā, kur, pirms otrā pasaules kara veiktās ūdens līmeņa regulēšanas dēļ, vairs nav atrasta, jo kādreizējās atradnes apvidus ir ļoti pārveidojies. Citur Baltijas reģionā (Sāmsala, Ēlande, Gotlande, glints Ziemeļigaunijā) suga sastopama ar veģetāciju skraji segtās vietās; parasti tur, kur substrāts pakļauts mehāniskai ietekmei vai seklā augsnes slānī uz dolomīta.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga Gallijas pazvērei (Erucastrum gallicum). Tomēr viegli atšķirama pēc baltiem (ne dzelteniem) ziediem, pie katra zieda un pāksteņa ir plūksnaina seglapa (Gallijas pazvērei dažreiz arī ir plūksnaina seglapa, tomēr parasti tā nav izteikta), lapas plūksnas aptuveni vienādas (nevis izmērs acīm redzami atšķirīgs).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.

Very likely, extinct(?). The only habitat on the bank of Lake Kaņieris has been destroyed for regulation of water level. There is also one find (1988) from environs of Lake Engure.

Вероятно, исчезнувший(?) вид. Единственное местонахождение на берегу озера Каниерис уничтожено при изменении уровня воды озера. Имеется также сбор (1988 г.) из окрестностей оз.Энгурес.

Apskati citas sugas: