Viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae (Liliopsida))
Vispilnīgāk attīstītie ziedaugi ar 1 dīgļlapu. Pārsvarā lakstaugi (Latvijā visi), retāk krūmi vai kokveida augi ar sarukušu galveno sakni. Vadaudi vairākos gredzenos, vadu kūlītis slēgts, ierobežojot stublāja (stumbra) vai saknes sekundāru augšanu resnumā (izņēmums ir Palmae - palmu dzimta, kas Latvijā nav sastopama). Sakņu sistēma bārkšveida. Lapas visbiežāk ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Zieda daļas 3 gredzenos. Apziednis vienkāršs, parasti nav nodalīts labi atšķiramā kausā un vainagā. Daudzās dzimtās sugām ziedi ir reducēti vai vispār bez apziedņa. Latvijā 22 dzimtas ar aptuveni 415 sugām.
- Cirveņu dzimta (Alismataceae)
- Puķumeldru dzimta (Butomaceae)
- Mazlēpju dzimta (Hydrocharitaceae)
- Šeihcēriju dzimta (Scheuchzeriaceae)
- Āžloku dzimta (Juncaginaceae)
- Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
- Rupiju dzimta (Ruppiaceae)
- Jūraszāļu dzimta (Zosteraceae)
- Diedzeņu dzimta (Zannichelliaceae)
- Najādu dzimta (Najadaceae)
- Liliju dzimta (Liliaceae)
- Amariļļu dzimta (Amarillidaceae)
- Īrisu dzimta (Iridaceae)
- Doņu dzimta (Juncaceae)
- Komelīnu dzimta (Commelinaceae)
- Graudzāļu dzimta (Gramineae, syn. Poaceae)
- Ārumu dzimta (Araceae)
- Ūdensziedu dzimta (Lemnaceae)
- Ežgalvīšu dzimta (Sparganiaceae)
- Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
- Grīšļu dzimta (Cyperaceae)
- Orhideju dzimta (Orchidaceae)
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.