Salsola collina Pall.
- latviski: pakalnu sālszāle
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu: kink-ogamalts
- lietuviešu: šlaitinė druskė
- krievu: солянка холмовая
Apraksts: Viengadīgs, neliels vai vidējs (Latvijā ga 15-40 cm; stepes joslā lielāks - līdz 100 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, bagātīgi zaro, ciets un stīvs, pelēkzaļš. Viss augs, īpaši lapas, klāts ar puspiegulošiem, īsiem sarainiem matiņiem. Lapas pamīšus, sēdošas, pavedienveidīgi velteniskas (ga 0.8-2.5 cm), pie pamata platākas, galā ar skrimšļainu sariņu. Ziedi garā un blīvā vārpveida ziedkopā. Seglapas īlenveidīgas, pie pamata platākas, piespiestas pie ziedkopas ass. Apziedņa lapas kailas, strupas un plēvjainas, paliek pie augļa, augļu laikā ar zobaini spārnainu apmali, apakšdaļā kļūst skrimšļainas. Apziedņa lapu pamats saaug ar seglapām. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība: Austrumeiropas un Āzijas suga mežastepes un stepes joslā.
Latvijā ievazāta suga, rietumos no tās dabiskā izplatības apvidus. Sastopama nereti, taču nevienmērīgi.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas gar dzelzceļiem, smilšainās nezālienēs. Latvijā izplatība paplašinās.
Īpašas norādes: Līdzīga Krievijas sālszālei (S. australis), taču ir mazāka auguma, ar salīdzinoši stīvāku stublāju, trauslākām lapām un apziedni (īpaši augļu laikā), lapas gals ar skrimšļainu sariņu.
Not rare. Unequally. Expanding adventive species. Solitarily specimens and groups along railways and in sandy wastes.
Нередко. Неравномерно. Распространение расширяющий заносной вид. Единичные экземпляры и группы на железных дорогах и в сухих сорных местах.
Līdzīgās sugas
-
Axyris amaranthoides L. (amarantu aksire)
Sistemātikā aiz sālszālēm ierindo aksires. Ļoti rets, XX gs. beigās Latvijā vairs neatrasts ievazāts augs ir amarantu aksire (Axyris amaranthoides L.). Savvaļā tā bieži sastopama daudzviet Āzijā sausās un smilšainās augtenēs. Viengadīgs balandu dzimtas augs - vienmājnieks. Stublājs (ga 10-70 cm) stāvs un zarains, zari vērsti slīpi augšup. Viss augs klāts ar zvaigžņveida matiņiem (atskaitot lapu virspusi). Lapas pamīšus, lancetiskas vai plati lancetiskas (ga 2-8 cm, pl 0.4-1.3 cm), mala gluda, ieritināta, gals smails, kāts īss. Ziedi kamolveida grupās zaru galos lapu žāklēs. Vīrišķie (putekšņlapu) ziedi ar 2-5 putekšņlapām un 3-5 daļīgu apziedni. Sievišķie (auglenīcu) ziedi ar 2 pavedienveida drīksnām un trīsdaļīgu (retāk četrdaļīgu), bagātīgi apmatotu apziedni. Auglis - plakans riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim. Meklējama sausās nezālienēs, gar dzelzceļiem un izgāztuvēs. Atrasta Rīgā un tās apkaimē. No citiem balandu dzimtas augiem atšķirama uzreiz.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.