Rosa vosagiaca N.H.F.Desp.

syn. R. afzeliana Fr.; R. dumalis auct.

Rosa vosagiaca N.H.F.Desp. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Vidēji liels (ga 1-3 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam kauslapas ar sānu piedevām, bet lapas pilnīgi kailas vai apmatots tikai kāts un dzīslojums (suņu rozes grupa). Krūms stāvs, zari un jaunie dzinumi lokveida. Miza brūna, uz jaunajiem dzinumiem zilgana, ar apsarmi. Dzeloņi uz stumbra spēcīgi, gaišpelēki, noliekti. Pielapes šauras. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 vai 7 olveidīgām vai iegarenām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 1-2 cm). Lapiņu pāri tuvu cits pie cita, mazliet pārsedzas. Lapas zilganzaļas, bez spīduma, mala vienkārt zāģzobaina (pārsvarā piejūras teritorijās) vai divkārt (vairākkārt) zāģzobaina ar dziedzeriem galos (iekšzemē), lapiņas gals nosmailots. Iekšzemē augošajiem eksemplāriem bieži uz lapas dažādām daļām, tāpat retumis uz ziedkāta un kauslapām ir stāvi dziedzeri, taču ziedkāts un kauslapas var būt arī kaili. Ziedi zaru galos pa vienam vai vairāki (2-5) kopā. Ziedgultnes gals plats un īss. Ziedkāts apmēram augļa garumā vai īsāks. Kauslapas ar sānu piedevām (2 no 5 kauslapām var būt veselas). Kauslapas pēc ziedēšanas stāvas vai atstāv, vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa. Zieda pl 3-6.5 cm. Vainaglapas sārtas. Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - iegareni ieapaļš (ga 1-2 cm), gatavs tumši sarkans. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība: Eiropas lielākajā daļā, neiekļaujot kontinenta galējos ziemeļaustrumus un dienvidrietumus sastopama suga.

Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk valsts austrumdaļā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas krūmājos, mežmalās un dažādos atklātos biotopos.

Īpašas norādes: Savstarpēji abas suņu rozes pasugas, vogēzu roze (R. vosagiaca) un potcelmu roze (R. subcanina) ir ļoti līdzīgas un diezgan grūti atšķiramas. Nosakot uzmanība jāpievērš kauslapām pie augļa, zieda krāsas intensitātei, lapas malas zobojumam, lapu krāsai un spīdumam, arī nektārija diska platumam un dziedzeru esamībai (sk. sugu aprakstus). Vogēzu un potcelmu rozei lapas ir acīm redzami zilganzaļas.

Not rare. Solitarily specimens and groups in various open habitats, in shrubs and at the forest edges. Closely related Rosa subcanina is found not rare, too, and in similar habitats.

Нередко. Единичные экземпляры и группы в разных открытых местообитаниях, в кустарниках, по лесным опушкам. Близкий вид Rosa subcanina также встречается нередко в похожих местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Rosa subcanina (H.Christ) Dalla Torre et Sarnth. (potcelmu roze)

    Ļoti līdzīga vogēzu rozei ir potcelmu roze (Rosa subcanina (H.Christ) Dalla Torre et Sarnth.), kas Latvijā sastopama nereti visā teritorijā. Potcelmu rozei zari izlocīti vai atstāv, kauslapas pēc noziedēšanas atliecas un parasti augļu gatavības laikā jau ir vismaz daļēji nobirušas. Lapas tāpat ir zilganzaļas, bez spīduma, mala vienkārt vai divkārt zāģzobaina. Lapiņas gals noapaļots, nektārija disks šaurs. Zieda (augļa) kāts salīdzinoši garāks. Potcelmu rozei dziedzerains apmatojums nav raksturīgs. Ziedu krāsa salīdzinoši blāvāka (līdz pat gandrīz baltai).

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.