Raphanus sativus L.


Raphanus sativus L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Viengadīgs vai divgadīgs, vidēja lieluma līdz liels (ga 20-140 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Sakne paresnināta, ārpusē balta, sarkana vai melna. Stublājs izklaidus cietmatains, stāvs, zarains. Lapas ar kātu, apakšējās koklesveidīgas (ga 5-20 cm, pl 3-7 cm), galotnes plūksna liela, stublāja augšējās lapas gandrīz veselas vai šķeltas. Ziedi ķekaros stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas, zaļas (ga 0.5-1 cm). Vainaglapas baltas vai violeti iesārtas (ga 0.8-2.2 cm). Pākstenis uzpūsts, neveido izteiktas šķērseniskas iežmaugas, vārpstveida (ga 1.5-5 cm), mīkstums iekšpusē sūkļveidīgs. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Visur plaši kultivēts augs.

Latvijā ļoti bieži kultūrā, nereti sastopams arī kā dārzbēglis.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu malās, gar dzelzceļiem un izgāztuvēs.

Īpašas norādes: Nozīmīgs pārtikas augs.
Nedaudz līdzīgs tīruma pērkonei (R. raphanistrum), bet vainaglapas nekad nav dzeltenas. Rutks veido uzpūstu (nevis vienkāršu, ar ribainām iežmaugām pārdalītu) pāksteni, sakne acīm redzami paresnināta (nevis vienkārša).

Widely in cultivation. Not rare garden escape. Solitarily specimens in wasty places, along railways and on dust-heaps.

Широко выращивается в огородах. Нередко дичает. Единичные экземпляры в сорных местах, вдоль железных дорог и на свалках.

Līdzīgās sugas

  • Hirschfeldia incana (L.) Lagr.-Foss. (sirmā briežzvēre)

    Latvijā reti uz dzelzceļiem un nezālienēs sastopama sirmā briežzvēre (Hirschfeldia incana (L.) Lagr.-Foss.), kā pamatareāls ir Eiropas rietumu un dienvidu daļa, kā arī Ziemeļāfrika. Atrasta galvenokārt Rīgā un valsts austrumdaļā. Pavirši aplūkota tā visvairāk atgādina citu balti pelēcīgi tūbainu krustziežu dzimtas augu - pelēko sirmeni (Berteroa incana), tomēr pēc vairākām būtiskām pazīmēm atšķirama ļoti viegli. Tā ir viengadīga (nevis daudzgadīga). Vismaz piezemes lapas un stublāja vidū ir plūksnaini šķeltas vai dalītas, koklesveida (nevis visas veselas). Stublājs stāvs (ga 20-70 cm), parasti zaro ziedkopā. Kauslapas stāvas, zaļas (ga 0.3-0.5 cm). Vainaglapas bāli dzeltenas (ga 0.6-0.9 cm). Auglis līdzīgs sinepēm (Sinapis spp.) vai rācenīšiem (Rapistrum spp.): pākstenis (ga 0.8-1.5 cm) ar knābi galā. Auglis piespiests pie augļkopas ass, vārsnes gludas, augļa kāts paresnināts, galā knābī 1 sēkla. No citiem krustziežiem ar knābjainu pāksteni un koklesveidīgām lapām atšķirama pēc balti pelēcīgā, tūbainā apmatojuma. Zied no jūlija līdz septembrim.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.